Personas pamattiesības uz sociālo aizsardzību ir noteiktas konstitucionālajā likumā " Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" , kurš paredz, ka katram ir tiesības uz materiālo nodrošinājumu vecumā, slimības, pilnīga vai daļēja darbspēju zaudējuma gadījumā, kā arī tiesības uz bezdarbnieka pabalstu darba zaudēšanas gadījumā. Tā kā sociālās drošības sistēmas funkcionēšanas nodrošināšanā galvenā loma ir likumiem, 1995.gadā tika realizēta visaptveroša likumdošanas reforma. Latvijas Republikas Saeima pieņēma septiņus jaunus likumus: likumu " Par sociālo drošību" , likumu " Par sociālo nodokli" , likumu " Par sociālo palīdzību" , likumu " Par valsts pensijām" , likumu " Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" , likumu " Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" , likumu " Par paternitātes un slimības pabalstiem" . Šo likumu uzdevums ir garantēt Latvijas iedzīvotāju sociālo aizsardzību, vienlaikus palielinot iedzīvotāju atbildību un iesaistīšanos sociālās aizsardzības nodrošināšanā, kā arī regulēt sociālās apdrošināšanas finansiālo un organisko struktūru. …
