Pašreizējās apdrošināšanas sistēmas galvenais trūkums no mana viedokļa ir darba ņēmēja neaizsargātība pret negodprātīgu darba devēju. Pat ja cilvēks ir regulāri maksājis ienākuma nodokli (25 %) un veicis sociālās iemaksas (9 %), tas vēl negarantē viņam bezdarba, maternitātes vai slimības pabalsta izmaksu attiecīgajā riska gadījumā, ja viņa darba devējs nav veicis sociālā nodokļa iemaksas. Turklāt sūdzēt darba devēju tiesā par sociālā nodokļa nemaksāšanu pats darbinieks nevar, to var darīt tikai VID. Tad pārejas perioda norma, kuras darbības laiks 1999.gadā tika pagarināts no 2002.gada līdz 2004.gadam, paaugstina zināmas strādājošo daļas riska pakāpi un jūtami samazina pensijas lielumu tiem, kuriem ir tiesības uz pensiju. To cilvēku skaits, kuri nonāk šāda riska situācijā ne jau savas vainas dēļ, nav mazs, jo tikai oficiāli atzītā VID parāda summa VSAA vien ir ievērojami liela. Ja lielākā tās daļa tiktu dzēsta, VSAA visu laiku strādātu bez sociālā budžeta deficīta.
Pensiju sistēmas principi, kas kopš reformas sākuma vairākkaŗt izraisījuši karstas debates, ir taisnīgi ilga laika perspektīvā, jo katrs saņems pensiju atbilstoši izdarītajām iemaksām, darba stāžam un mūža ilgumam. Taču pāreja uz jauno pensiju sistēmu un šīs pārejas noteikumi patlaban ir par labu turīgiem un labi pelnošiem cilvēkiem, kuri, izdarīdami lielas iemaksas īsā laika posmā, nodrošina sevi līdz mūža galam.…
