Dzejolis ir ļoti īss, bet tajā ir izmantoti visi no pieciem piedāvātajiem kodiem, ar kuru palīdzību tika atšifrēta dzejoļa būtība.
Dzejoļa analīzei kā viena leksija tika izvēlēta viena dzejoļa rindiņa.
Pirmajā leksijā
Izmantots proherētiskais kods, proti, notiek sižeta attīstība, jo attālums apzīmē kaut ko nesasniedzamu, kas cilvēkus vai dažādas lietas nošķir vienu no otra.
Izmantots kultūras kods, jo attālums gadsimtiem ilgi bija ļoti nozīmīgs vārds cilvēkiem, gan apzīmējot teritorijas, ko vajadzēja izzināt, bet attālums traucēja, gan arī garīgā ziņā un cilvēku savstarpējām attiecībām, jo cilvēkam tāpat kā visai dzīvai radībai ir tiesības uz savu zināmu teritoriju, ko viņš var kontrolēt un aizsargāt, ko viņš var uzskatīt par privātu. Attālumu sazināšanās līmeni ietekmē daudzi faktori (izcelšanās, kultūra, personīgās simpātijas un uzskati. Privātais attālums no citiem tiek dalīts vairākās kategorijās: intīmā zona (attālums no 15 līdz 46 cm ) tas uzskatīts par ciešu emocionālo kontaktu
