ID663354

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija	3
	Annotation	4
	Ievads	5
1.	Teorētiskais skaidrojums	6
1.1.	Spirti	6
1.2.	Spirtu iedalījums	7
2.	Populārākie spirti	8
2.1.	Metanols	8
2.2.	Etanols	8
2.3.	Propanols	8
2.4.	Izopropanols	9
2.5.	Butanols	9
2.6.	Amilspirts	10
2.7.	Alilspirts	10
2.8.	Propargilspirts	11
2.9.	1,2-Propādiols	11
2.10.	1,3-Propāndiols	12
2.11.	Etilēnglikols	12
2.12.	Glicerīns	12
2.13.	Pantaetrīts	13
2.14.	Tentielspirts	13
3.	Spirta fizioloģiskā iedarbība	15
4.	Kā iegūt spirtu	17
5.	Anketēšana	19
6.	Secinājumi	20
	Izmantotā literatūra un uzziņas avoti	21

Darba fragmentsAizvērt

6. SECINĀJIMI
1. Mana pētnieciskā darba mērķis bija iepazīt tuvāk šo tēmu un pilnveidot savas zināšanas ķīmijā saistībā ar spirtiem un uzskatu, ka esmu salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar šo uzdevumu.
2. Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (-OH). Hidroksilgrupu saturošu organisku savienojumu viršanas temperatūras ir neparasti augstas, un tas norāda uz stipru starpmolekulāru sadarbību.
3. Ūdenim līdzīga uzbūve nodrošina spirtu neierobežotu šķīdību ūdenī, ja oglekļa atomu virkne ir neliela
4. Spirti iedalās pēc –OH grupu skaita, pēc ogļūdeņražu atlikumu uzbūves, atkarībā no hidroksilgrupu vietas molekulā un to izskaņas veidojas atkarībā no –OH grupu skaita.
5. Spirtus ļoti plaši izmanto rūpniecībā, celtniecībā, pārtikas ražošanā, medicīnā u.c. jomās.
6. Tik „nekaitīgais” etilspirts, ko izmanto alkoholisko dzērienu ražošanā ir arī toksisks, taču kaitējumu nodara lēnām.
7. Analizējot anketēšanas rezultātus, pierādījās, ka lielākajai daļai cilvēku nav pārliecības par to, kas ir spirts.
8. Uzzināju kā iegūst spirtu mājas apstākļos ar „kandžas” aparāta palīdzību.
9. Šī darba veikšanā interesantākā daļa man likās spirtu fizioloģiskā iedarbība uz cilvēku. Ieguvu daudz jaunu informāciju par to, cik spirti ir toksiski un pat to, ka daži no tiem ir indes.
…

Autora komentārsAtvērt

Spirti ir ļoti dažādi ar savām īpašībām un nozīmīgi dažādās nozarēs, tāpēc izvēlējos šo tēmu, lai parādītu, kas slēpjas zem vārda ”spirti”. Mana zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot spirtu dažādību un to īpašības, kā arī nedaudz vairāk izpētīt tieši etilspirtu un pastāstīt kā to, jeb „kandžu” var iegūt. Uzdevumi: • Izpētīt spirta definīciju un to veidus. • Noskaidrot spirtu īpašības un to izmantošanu. • Izpētīt kā šīs vielas iedarbojas uz cilvēka organismu. • Parādīt kāds ir spirta saturs dažādos alkoholiskajos dzērienos. • Pastāstīt kā iegūt etilspirtu. • Aptaujāt cilvēkus, cik daudz viņi zina par spirtiem. Pirmajā nodaļā tiks aplūkota šīs tēmas teorētiskā daļa t.i., kas ir spirts, tā veidi, izmantošana, mijiedarbība ar cilvēku. Pētnieciskajā daļā izmantošu anketēšanu aptaujas rezultātus atspoguļošu diagrammās un rezultātus izanalizēšu, kā arī izpētīšu kā iegūt etilspirtu. Hipotēze: Ar vārdu spirts, cilvēki visbiežāk saprot degvīnu, taču, tā ir tikai viena sīka daļa no tā visa. ____ Spirti jeb ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki ūdeņraža atomi aizvietoti ar hidroksilgrupu –OH Ja aciklisko ogļūdeņražu molekulās vienu vai vairākus ūdeņraža atomus aizvieto ar hidroksilgrupu, veidojas spirti, piemēram, CH3OH. Atkarībā no hidroksilgrupu skaita molekulā, spirtus iedala vienvērtīgos un daudzvērtīgos spirtos. Vienvērtīgo spirtu molekulā ir viena hidroksilgrupa, to vispārīgā forma ir R-OH, kur R ir ūdeņraža radikālis. Spirtus var iedalīt pēc tā no kādiem ogļūdeņražiem tie atvasināti. Ir alkānu hidroksilatvasinājumi – piesātinātie spirti jeb alkanoni (CnH2n+1OH), alkēnu un alkīnu hidroksilatvasinājumi – nepiesātinātie spirti jeb alkenoli un alkinoli (CnH2n-1OH un CnH2n-3OH), arēnu hidroksilatvasinājumi ar hidroksilgrupu sānvirknē – aromātiskie spirti jeb arilalkanoli (Ar (CH2)n OH). Alkanoli ir tādi alkānu atvasinājumi, kuru molekulā viens ūdeņraža atoms aizstāts ar hidroksilgrupu. Atomu grupu, kuru iegūst, atņemot alkānu molekulai vienu ūdeņraža atomu, sauc par alkilgrupu, piesātinātos spirtus var uzskatīt par organiskajiem savienojumiem, kuru molekulā alkilgrupa saistīta ar hidroksilgrupu. Hidroksilgrupu saturošu organisku savienojumu viršanas temperatūras ir neparasti augstas, un tas norāda uz stipru starpmolekulāru sadarbību. Piemēram, etāna viršanas temperatūra ir –88,6ºC, etilēna –103,7ºC, etilhlorīda 12,3ºC, etilbromīda 38ºC, bet etilspirta 78,4ºC. Saite šajos –OH savienojumos ir polāra. Ūdenim līdzīgā uzbūve nodrošina spirtu neierobežotu šķīdību ūdenī, ja oglekļa atomu virkne ir neliela. Ūdenī neierobežoti šķīst metanols, etanols, 1- propanols, etilēnglikols. Pieaugot oglekļa virknes garumam, šķīdība samazinās. Starp spirtiem nav gāzveida vielu, to molekulas šķidrā veidā notur parādība, ko sauc par asociāciju, kura rada ūdeņraža saites starp molekulām. Tā kā skābeklim ir daudz lielāka elektronenegativitāte (3,5) nekā ūdeņradim (2,1) un lielāka arī nekā ogleklim (2,5), tad spirtu molekulā izveidojas divas polārās saites O-H un C-O. Abu šo saišu elektronu blīvums nobīdīts uz skābekļa atoma pusi, tāpēc skābekļa atoms iegūst samērā lielu negatīvu lādiņu, bez tam skābekļa atomam ir arī divi nedalīti elektronu pāri. Spirtiem novēro tādas reakcijas kā, aizvietošanās reakcijas, oksidēšanās un dehidratācijas.