Jurista un klienta attiecības

KPL, AL 64.p. un ĒK 6.p. aizliedz advokātam pārstāvēt abas puses vienā lietā (AL – attiecas nevis uz to, ka nevar pārstāvēt puses, kam ir pretējas intereses, bet gan nevar pārstāvēt puses, kam ir pretējas intereses vienā lietā; KPL – arī attiecībā uz saistītām lietām). Tātad ne KPL, ne AL neregulē interešu konflikta situācijas pilnībā – normatīvais regulējums ir pārāk šaurs, tiek attiecināts tikai uz to pašu vai saistītu lietu, bet nav tieša normatīva aizlieguma darboties dažādās lietās viena biroja ietvaros (palielinās tieši to gadījumu skaits, kad, iespējams, veidojas interešu konflikta situācija biroja ietvaros).
Praksē normatīvi šaurais regulējums ir paplašināts – pati profesija sev ir uzņēmusies ierobežojošākus standartus nekā to paredz normatīvie akti (piemēram, ir klienti, pret kuriem advokāts nekad nevērsīsies, kaut vai likums to neaizliedz). Ja normatīvi nostiprinātu, ka advokāts nevar darboties pret saviem bijušajiem klientiem, tad pavisam īsā laikā advokatūrai būtu jāizbeidz darbība, jo interešu konflikta situāciju risks būtu ļoti augsts, bet, ņemot vērā Latvijas apmērus, to nebūtu iespējams izpildīt. Tādēļ likumdevējs tieši nav noregulējis visus potenciālā interešu konflikta aizliegumus, lai neizslēgtu no prakses nepamatoti lielu personu skaitu, pret kurām nedrīkst vērsties.
Normatīvie akti arī neregulē, kā novērst potenciālas konflikta situācijas. Advokātiem un visam birojam ir pienākums pārbaudīt katrā gadījumā, vai nepastāv interešu konflikta risks.
Personiskā ieinteresētība – ja ir kādi iemesli, kuru dēļ klienta intereses advokāts nevar pilnībā pārstāvēt, tad šo lietu nevajadzētu uzņemties.
Pozicionālā konflikta risks (pozicionāli pretējas intereses) – stare decisis doktrīnas valstīs. Tas attiecas uz noteiktu kategoriju lietu vešanu – advokāts viena klienta lietā panāk iznākumu, kas ir pozicionāli pretējs tam, kas panākts iepriekšējā klienta lietā (tātad ir nelabvēlīgs iepriekšējam klientam). Ar katru nākamo lietu situācija var mainīties. Arī Latvijā pastāv pozicionālā konflikta risks, bet ne tik izteikti – nav tiešā veidā. Piemēram, EST spriedumi ir viens no tiesību avotiem, tāpēc nevar teikt, ka iepriekšējā lieta neietekmēs jaunās lietas iznākumu.
…