Es esmu cilvēks. Es mēdzu kļūdīties, cilvēki apgalvo, ka kļūdīties ir cilvēcīgi. Katram cilvēkam ir savs dzīves ceļš ejams. Ejot par šo ceļu nākas saskarties ar negaidītiem līkumiem, krustcellēm, un dažādiem šķersļiem.
Kas tad ir šī ceļa galā? Vai strupceļš, kas liktu mums griezties apkārt un meklēt citu? Kas iespējams ir vieglākais variants, lai pārvarētu šo šķērsli.
Vai ceļam vienkārši pienāk gals,jo tas nonāk tuksnesī, kur dažviet vēl var samanīt atstātos pēdu nospiedumus, kurus vējš vēl nav paspējis izlīdzināt. Šis biedējošais plašums,ko saucam par brīvību, patstāvību, neatkarību.Kad beidzot pie tās esam nonākuši, mēs stāvam un apdomājam vai tas ir tas līdz kam mēs vēlējāmies nonakt ejot visu šo dzīvi? Varbūt, tas ko meklējam atrodas tuksneša otrā galā? …
