Manuprāt, vissvarīgākais priekš laba valdnieka ir plānot prasme. Valdniekam „jāņem vērā ne vien tagadnes, bet arī nākotnes grūtības un jānovērš tās visiem spēkiem jo, paredzot tās uz priekšu, ir viegli līdzams, bet, ja gaida, kamēr tās pietuvojas, zāles nāk pārvēlu, jo slimība kļuvusi nedziedināma” . Gudrs cilvēks plāno savu nākotni, nodrošinās pret nelaimēm, jo zina, ka viņš nav spējīgs improvizēt tā, lai katra negaidīta situācija izvērstos pozitīvi. Valdnieks ir atbildīgs par savu tautiešu dzīvībām un labvēlību, kā arī par savu pozīciju, tāpēc viņam jāmēģina paredzēt nākotnes problēmas. Pēc savas pieredzes zinu, ka, atliekot problēmu uz vēlāku laiku, to ir grūtāk risināt. Filosofs saka, ka valdniekam „nekad nav jāpaliek bezdarbībā miera laikā, bet miers centīgi jāizmanto, lai varētu noturēties nelaimē, un, kad liktenis mainās, viņš ir sagatavojies pretoties tā sitieniem” . Domāju, ka Makjavelli ir pareizs, sakot, ka valdniekam ir sevi pastāvīgi ir jāuzlabo un jābūt gatavam kaujai, jo noturēt pozīciju ir daudzkārt grūtāk nekā to iegūt.
Nikolo Makjavelli savā darbā „Valdnieks” ļoti saprotoši vēsta domu par labu valdnieku. Sabiedrībai vienmēr būs vajadzīgs valdnieks, jo sabiedrībai nav iespējams pieņemt lēmumus, kas apmierinātu citus, bet valdnieks ir tas, kurš pieņem visloģiskākās izvēles, tāpēc domāju, ka traktāts ir noderīgs vēl mūsdienās un uz to varēs balstīt domu par politikas filosofiju arī nākotnē.
…
