-
Igaunija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Vispārīgās ziņas | 3 |
| 2. | Nosaukums | 4 |
| 3. | Vēsture | 5 |
| 4. | Ģeogrāfija | 7 |
| 5. | Administratīvais iedalījums | 8 |
| 6. | Vadība | 9 |
| 7. | Demogrāfija | 10 |
| 7.1. | Etniskais sastāvs | 10 |
| 7.2. | Reliģija | 11 |
| 7.3. | Valoda | 11 |
| 8. | Tautsaimniecība | 11 |
| 9. | Kultūra | 11 |
| 10. | Nacionālā virtuve | 12 |
| 11. | Sports | 13 |
| Krustvārdu mīkla par Igauniju | 14 | |
| Izmantotā literatūra | 15 |
Igaunija (igauņu: Eesti) ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Monzunda arhipelāgs Baltijas jūrā. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju, dienvidos ar Latviju. Igaunijai ir arī jūras robežas ar Somiju ziemeļos, Somu līcī un ar Zviedriju rietumos, Baltijas jūrā. Valstī, kuras platība ir 45 226 km², dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju. Kopš 2004. gada 1. maija Igaunija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un kopš2004. gada 29. marta ir NATO dalībvalsts.
Igauņi ir viena no Baltijas somu tautām, kura ir etniski radniecīga somiem un sāmiem. Vēsturiski un arī kultūras ziņā Igaunijai vienmēr ir bijuši cieša saikne ar Skandināvijas valstīm (īpaši Zviedriju un Dāniju) un Somiju.
Igauņu valoda pieder pie somugru valodu saimes, un ir līdzīga somu valodai un attāli līdzīga ungāru valodai. Igauņu valoda kopā ar somu, ungāru un maltiešu valodām ir vienīgās valsts valodas Eiropas Savienībā, kuras nepieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Gadsimtiem ilgi igauņu apdzīvotā zeme ir bijusi krievu, dāņu, zviedru un vācu pakļautībā. Šīs tautas ir spēcīgi ietekmējušas Igaunijas kultūru. Par neatkarīgu valsti Igaunija kļuva 1918. gada 24. februārī, bet pēc vardarbīgas iekļaušanas PSRS, neatkarība tika atjaunota 1991. gada 20. augustā.…
