Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.06.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Eiropas Savienības tiesību avoti', 1.
  • Konspekts 'Eiropas Savienības tiesību avoti', 2.
  • Konspekts 'Eiropas Savienības tiesību avoti', 3.
  • Konspekts 'Eiropas Savienības tiesību avoti', 4.
  • Konspekts 'Eiropas Savienības tiesību avoti', 5.
  • Konspekts 'Eiropas Savienības tiesību avoti', 6.
  • Konspekts 'Eiropas Savienības tiesību avoti', 7.
  • Konspekts 'Eiropas Savienības tiesību avoti', 8.
Darba fragmentsAizvērt

4.EST JUDIKATŪRA (kā sekundārais tiesību avots)
EST nodrošina tiesiskumu līgumu iztulkošanā un piemērošanā. Tiesai ir paredzētas tiesības nodrošināt vienveidīgu praksi ES tiesību piemērošanā. EST ir vienīgā institūcija, kurai ir tiesības interpretēt ES tiesības (gan ES līgumus, gan starptautiskos Es līgumus, gan VTP, gan sekundāros aktus). Piemēram, prejudiciālā nolēmuma procedūras ietvaros (kas ir lielākā daļa no EST spriedumiem) – it kā tie būtu saistoši tikai adresātiem, bet būtībā ir saistoši visiem.
EST spriedumi pēc būtības kā interpretācijas avoti ES tiesībām ir obligāti visiem. (tas izriet, piemēram, no Fūss lietas, kurā noteikts, ka būtisks ES tiesību pārkāpums ir tas, ka nav ievērota Tiesas interpretācija). Tiesas spriedumiem ir saistošu precedentu raksturs attiecībā pret nacionālajām tiesu institūcijām.
Galvenās sadaļas, no kā sastāv spriedums – atslēgas vārdi; iesaistītie; saskaņā ar kādu procedūru notiek tiesas spriešana (piemēram, prejudiciālā nolēmumu procedūra); tiesas sastāvs; atbilstošās tiesību normas (konkrēti ES tiesību akti un nacionālās tiesību normas – var parādīties arī starptautisko tiesību normas); lietas faktiskie apstākļi, kas noslēdzas ar konkrētiem prejudiciāliem jautājumiem (ja saskaņā ar prejudiciālo nolēmumu procedūru);  tad seko tiesas atbildes (vēl pirms tam var būt spriešana, vai lieta ir piekritīga – vai jautājumi vispār attiecas uz ES kompetenci); argumentācijā tiesa atsaucas uz normām (gan primārajiem, gan sekundārajiem tiesību aktiem) un judikatūru; beigās ir nolēmums, kurā sniegta interpretācija.
EST praksē ir gan judikatūras, gan precedentu tiesību iezīmes, tomēr būtībā tā ir vairāk judikatūra. No vienas puses, EST ir tiesības tikai interpretēt, nevis radīt jaunas normas, bet, no otras puses, ļoti daudzos gadījumos šī interpretācija rada jaunas normas un principus, kas ir obligāti visām ES dalībvalstīm. Tomēr EST nav pienākuma, lemjot lietu, ievērot iepriekšējo praksi. EST atsaucās uz iepriekšējiem spriedumiem motīvu daļā, bet nolēmuma daļā tiek sniegta interpretācija kādai normai, nevis radīta kāda jauna tiesību norma. Precedentu tiesības un judikatūra sajaucas motivācijas daļā, bet nolēmumā ir interpretācija atbilstoši judikatūras modelim.

Autora komentārsAtvērt
Atlants