Socioloģiskais un politiskais pētījums koncentrējās uz tādiem konceptiem un mainīgiem, kurus nevar precīzi saskaitīt, piemērām, uz tādām lietām, ka bezdarbs, nabadzība, sociālā šķira utt. Lai iegūtu objektīvu zinātnisku informāciju par konceptiem un pilnībā tos izpētīt ir nepieciešama iespēja iegūt precīzus, empīriski izmērītus datus. Tomēr šiem konceptiem ir abstrakta daba un tie nevar pastāvēt tiešā veida, tos var secināt no kaut-kā cita. Tos ir grūti aprakstīt skaitļos un izmērīt objektīvi. Pētījumos tiek apskatīti nevis mainīgie kā tādi, bet mainīgo indikatori, kurus var empīriski izmērīt. Pētījuma procesā pastāv tāds posms, ka jēdzienu operacionalizācija, kad šie abstraktie teorētiskie pieņēmumi tiek pārveidoti konkrētajos jēdzienos, kurus var izmērīt. Jāatzīmē, ka šīs operacionālizācijas process var būt saistīts ar dažādu atsevišķu priekšmetu kombinēšanas indeksos vai skalās.
Tātad, opercionālizācijas rezultātā radās iespēja abstraktus jēdzienus parādīt skaitliski. Par mērījumu tiek saukts process, kura gaitā jēdzienu indikatoriem tiek piešķirts skaitliskā nozīme. Pēc pozītivistu uzskatiem, mērījumu loģiku atspoguļo sekojošā formula: X=T+E, kur X ir indikators, T ir faktisks fenomens, kurš tiek izmērīts ar X, bet E ir mērījuma kļūda (vai vēl kādi parametri, kas ietekmē tikai X, izņemot T). Citiem vārdiem sakot, jebkura fenomena mērījums apvieno fenomena īpašības un kļūdas, kas to ietekmē. Tomēr, nonpozītivisti uzskata, ka vairākumam sociālo konceptu nav objektīvu attiecību. Tāpēc viņi piedāvā sarežģītāku procesu.
…
