Šis brauciens un iespēja salīdzināt tautības bija labākais veids, kā man saprast to, cik dārga man ir zeme, kurā dzīvoju. To skaisto rudeni, pavasara ziedu plaukstošo smaržu, lielās baltās sniegpārslas un zaļo koku vainagu, kuru man ir tā laime katru gadu redzēt, esmu paspējusi iemīļot un nemainītu pret neko citu. Lai kur es arī ceļotu, man allaž būs līdzi šī mierinošā izjūta, ka man ir zeme, kur atgriezties, zeme, kur es vienmēr jutīšos kā mājās, zeme, kas mani sagaidīs ar atplestām rokām. Ar mīlestību pret dzimteni es spēšu būt stipra, ar mīlestību pret Latviju!…
