Kas ir dzīves jēga? Es diemžēl nevaru definēt šo jēdzienu, par kura nozīmi kaut reizi mūžā ir domājis ikviens. Kāpēc mēs vispār dzīvojam? Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt, neizprotot cilvēces esības noslēpumu. Mums vēl jāaug un jāattīstās, lai beidzot saprastu, kas esam, no kurienes nākam un kam (vai vispār?) kalpojam. Manuprāt, jāaug vēl ilgi, jo pašlaik cilvēce ir pagrimusi kā vēl nekad – mēs “zāģējam zaru, uz kura paši sēžam” – domāšana tikai par sevi, nesaudzīga dabas iznīcināšana, nežēlība, kari, terors. Kādēļ es to stāstu? Tādēļ, lai rosinātu padomāt – vai cilvēki vispār ir spējīgi, tiesīgi aptvert patiesību, izprast dzīves jēgu. Ar to gribu teikt, ka cilvēce vēl nav nobriedusi patiesībai. Kad pienāks īstais laiks, viss būs skaidrs, bet pagaidām spējam tikai diskutēt par to, ko maz izprotam. Dzīves laikā uzskati mainās, un arī es nezinu, kā ir īstenībā – varu tikai iztēloties. Cik cilvēku, tik viedokļu, bet...patiesība ir tikai viena.
Nezinu, vai mani uzskati mainīsies, bet šobrīd esmu pārliecināta, ka cilvēks tiek sūtīts dzīvē, lai mācītos un pilnveidotos. Noteikti eksistē kāds augstāks spēks. Ticu, ka dzīves uzdevums ir iemācīties ko noteiktu, kaut ko sasniegt. Ko? To jājūt katram pašam Pat pieradināts vilks skatās uz mežu. Tas nozīmē, ka katram ir jābūt savā vietā.…
