Cilvēks ir nolemts brīvībai un viņam ir jārada sava pasaule, tātad būt brīvam nozīmē radīt. Un to, ko mēs radām savā prāta, nav iespējams ierobežot. Līdz ar to šo brīvību nespēj atņemt pat važas un cietums. Cilvēks rada ik brīdi, eksistence ir radīšana. Pasaulē nav nekas tāds kas varētu principiāli ierobežot cilvēcisko brīvību. Pēc Ž. P. Startra domām brīvība realizējas tad, ja cilvēks savā rīcībā „izvēlas visu pasauli”, ja viņš apliecina cilvēcību, ja savā izvēlē viņš ir galīgi atklāts un nesavtīgs, ja viņš „savu pasauli” piedāvā arī citiem. Brīvība nav vienkārši iegriba vai kaprīze. Taču A. Kamī uzskata ka brīvība ir patvaļa un nav nekā tāda, kas varētu ierobežot brīvību. Manuprāt, ja būt brīvam nozīmē radīt mēs savā prātā varam radīt jebko, bet tai pašā laikā mēs paši varam ierobežot to, ko radam savā prātā, noteiktas domas aizgrūžot bezapziņā.…
