Slāvi
Slāvi ir etnisks un lingvistisks indoeiropiešu tautu atzars, kas pārsvarā apdzīvo Centrāleiropu un Austrumeiropu, sākot tajā izplesties ar 6. gadsimtu. Daudzi vēlāk apmetās Sibīrijā un Centrālāzijā, vai arī emigrēja uz citām pasaules daļām. Vairāk kā pusi Eiropas teritorijas apdzīvo slāvu valodās runājošas etniskās grupas.
Mūsdienu tautas un etniskās grupas, kuras raksturo kā piederīgas slāviem, ir diezgan atšķirīgas, gan kultūras ziņā, gan savstarpējās attiecībās - pat pašu individuālo etnisko grupu iekšienē - ir dažādas, variējot no tuvības sajūtas līdz savstarpējai vardarbībai.
Slāvi ģeogrāfiski un lingvistiski iedalās: rietumslāvos (čehi, poļi, silēzieši, slovāki, sorbi u.c.), austrumslāvos (baltkrievi, krievi, ukraiņi u.c.) un dienvidslāvos (bosnieši, bulgāri, horvāti, maķedonieši, melnkalnieši, serbi, slovēņi u.c.). »…
