Latviešu valodā ļoti liela nozīme ir svešvārdiem jeb internacionālismiem. Tie papildina latviešu valodas vārdu krājumu. Tādā veidā mēs varam izteikties precīzāk un saprotamāk. Taču nav ieteicams tekstu pārblīvēt ar svešvārdiem, jo mazinās tā saprotamība un tā tiek noplicināta dzimtā valoda. Svešvārdi bieži tiek lietoti sarunvalodā un arī publicistikā. Mūsdienās svešvārdi ir ļoti daudz un dažādi, kas tiek aizgūti no dažādām valodām. Precīza internacionālismu definīcija būtu vārdi, kuros līdztekus rakstības, izrunas un semantikas tuvībai minēta arī to izplatība vismaz trijās dažādu valodas grupu pasaules valodās (viena no tām var būt internacionālisma izcelsmes valoda). Vispārīgos pamatlikumus svešvārdu rakstīšanai latviešu valodā ir izvirzījusi Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija 1885. gada 27. jūnija sēdē. Tajos paredzēts grieķu un latīņu formas atveidināt no oriģinālvalodas vārda saknes vai celma. Tātad internacionālismu ieviešanu latviešu valodā uzsāka Jaunlatviešu kustība.Internacionālismu cilmi, nozīmes, pareizu izrunu un rakstību atspoguļo svešvārdu vārdnīcas. Svešvārdu rakstību iespējams noskaidrot arī pareizrakstības un citās vārdnīcās. Tie svešvārdi, kas nesen ienākuši latviešu valodā, pagaidām vēl vārdnīcās nav atrodami.Jaunlatvieši izdeva pirmo svešvārdu vārdnīcu “Svešvārdu vārdnīca” 1926. gadā. …
