Romiešu tiesības

Romas valsts vēsturē ir 4 organizatoriskie periodi.

1.Romas valsts tapšanas periods jeb ķēniņa laikmets
2.Republikas periods
3.Principāta periods jeb impērijas ievirzes periods
4.Domināta laika periods jeb pilnīgi izveidotas impērijas periods.

I.~8.gs – 5.gs. p.m.ē. – Sākums Romas valstij. Iedzīvotāji – kvirīti – ceļotāji,
sirotāji, bandīti. Viņi apmetās uz dzīvi, sāka veidot ģimenes.
Iedzīvotāji sāk dalīties klasēs:
1)3 tribas ( augstākā )
2)30 kūrijas ( zemākas),
3)300 dzimtas (zemākā) = katrai savs
priekšnieks.
Par valsts vadoni ieceļ ķēniņu ( no tribas). Ķēniņam vajadzēja padotos. Izveidojās Senāts kā valsts varas orgāns – vecāko padome = komicijas – pēc juridiskā rakstura – padomdevēja orgāns. Viens no ķēniņiem – Servijs Tullijs. Servijas Tullija reformas. Mērķis –pēc iespējas vairāk iedzīvotāju iesaistīt karaspēkā, bet valsts varu atstāt turīgo rokās.

II.Republikas periods 4.-1. Gs. p.m.ē. Romas teritorija strauji paplašinās. Iedzīvotāju
skaits aug, karagūstekņu skaits aug, Romas bagātība aug.
Valsts varas orgāni:
1)Tautas sapulce jeb komicija – augstākais valsts varas orgāns, kas izdod likumus, kas vēlēja amatpersonas un , kas sprieda tiesu. Liela politiskā nozīme, kas mazinās periodam ejot uz beigām. (apvienosies Senāts un tautas sapulce)
2)Senāts -padomdevēja orgāns, liela autoritāte, pieņem lēmumus, kuri bija obligāti tautai, bet ne pašiem. Ir senatori, kurus ievēl uz laiku.
3)Maģistrāti –ķēniņa vara turpinātāji, bet ne ierēdņi. Tie bija neaizskarami. Kā maģistrāti – uz visu mūžu. Kā goda amats. Maģistrāti pēc skaita bija ļoti daudz.

Maģistrāti:
Konsuls – augstākā valsts amatpersona. Katru gadu ievēlēja 2 konsulus un viņu vara pieauga līdz maksimumam kara laikā.
Prētors – nākamais aiz konsula. Sprieda tiesu, noteica iztiesāšanas kārtību un veidoja tiesu sistēmu.
Cenzors – cenzori bija 2 un uzdevums bija cenza kārtošana. Viņi pārzināja iedzīvotāju privāto dzīvi, pārtikas piegādi, iekasēja nodevas, nodokļus.
Edilli – ( “policisti”) uzturēja pilsētā kārtību, atbildēja par ugunsdrošību – kārtības sargi.
Diktators – ārkārtas maģistrāts ar neaprobežotu varu kara darbības laikā. …