1. VĒSTURISKAIS APSKATS
1.1. Štirnera dzīve
Maksis Štirners (īstais vārds Johans Kaspars Šmits) dzima 1806. gadā Baireitā vienkāršā ģimenē. Viņa tēvs Henrijs Šmits – pūtējinstrumentu meistars, māte Sofija Eleonora Reinlena nāca no aptieķera ģimenes. Kaspars bija viņu vienīgais dēls. Gadu pēc Kaspara dzimšanas tēvs nomira no diloņa, un māte otreiz apprecējās ar Ludvigu Ballerštetu, galma aptiekas provizoru. Jaunā ģimene pārbrauca no Baireitas uz Kuļmu pie Vislas. Tur Kaspars ieguva sākumizglītību. Būdams divpadsmit gadu vecs zēns, viņš brauc dzīvot Baireitā pie sava krusttēva. Pēc ģimnāzijas pabeigšanas 1826. gadā, Šmits iestājas Berlīnes universitātē filozofijas fakultātē. Divus gadus viņš klausās G. Rittera, F. Šleiermahera, G. Hēgeļa lekcijas, bet pēc tam ģimenes apstākļu spiests pamet universitāti un atgriežas tajā tikai 1832. gadā. Pēc diviem gadiem viņš saņem izlaiduma apliecību un nokārto eksāmenus par tiesībām pasniegt ģimnāzijā, bet vēl pēc diviem gadiem apprecas. Tomēr viņa laulība izrādījās īsa: dzemdību laikā sieva mirst. Laikā no 1839. – 1844. gadam Kaspars Šmits strādā par pasniedzēju Gropiusa kundzes mācību-audzināšanas iestādē vecāko klašu jaunietēm.
Otreiz Kaspars Šmits precas 1843. gadā ar Mariju Denharti. Laulātie dzīvoja neievērojamu, pieticīgu dzīvi. Vienīgais greznums, ko Kaspars sev atļāvās, - labas cigāras. Šmitam bija vēl viena vājība: viņš nodarbojās ar literatūru, kas viņu arī noveda “Volnica” pulciņā.…
