Dažādās valstīs teritoriju nosaukumi tiek apzīmēti atšķirīgi, lai gan bieži to raksturojošie elementi ir vienādi, tomēr to apzīmējumi atšķiras – reģioni, novadi, pagasti, apgabali, rajoni utt. Savdabību tie iegūst ar ģeogrāfisko atrašanās vietu, kura var būt vai nu izdevīga, vai neizdevīga saimnieciskajai un sociālajai darbībai un attīstībai. Lai noteiktu kādas teritorijas attīstības indeksu, tā jāskata kopējā skatījumā un salīdzinājumā ar konkrētu teritoriju – X novada attīstības indekss ir izprotams un vērtējams attiecībā pret visu Latvijas teritoriju – reģionu, rajonu, lauku teritoriju, novadu un pagastu līmenī. Attīstības process ir jāanalizē un jāvērtē, to nevar laist pašplūsmā, it īpaši, ja runa ir par konkrētu administratīvo teritoriju – novadu. „Ja attīstības procesus nekontrolē un nevada, notiek noslāņošanās process, kurš var kļūt pat lavīnveidīgs. Bagātība rada bagātību. Nabadzība atražo nabadzību” [7.,13].…
