Senāk līdz šim Latvijas teritorijā atrastā nauda ir romiešu monētas. Tās šeit nonākušas galvenokārt pa t.s. dzintara ceļu. Par romiešu monētām lielākoties maksāts ar dzintaru, bet Latvijas vidus un austrumdaļas iedzīvotāji, kam dzintara nebija, pret monētām mainīja kažokādas, vasku, medu. Nav drošu ziņu, ka romiešu monētas Latvijas teritorijā kādreiz būtu veikušas naudas funkcijas mūsdienu izpratnē, bet kā maiņas līdzeklis tās neapšaubāmi ir lietotas. Domājams, romiešu monētas Latvijā izmantotas arī kā izejviela sīkāku bronzas priekšmetu izgatavošanai.
BEZMONĒTU PERIODS (5. – 8. GS.)
Pēc Romas impērijas sabrukuma Latvijas monētu apgrozības vēsturē sākās pirmais t.s. bezmonētu periods, kas ilga no 5. Līdz 8. gs. Šajā laikā kā maksāšanas līdzekli izmantoja sudrabu. Turklāt nereti sudraba izstrādājumi ir doti līdzi mirušajiem kā kapa inventāra piedeva, ko var uzskatīt par dižciltības apliecinājumu.…
