-
Trimdas latviešu attieksme pret Padomju Latviju: sadarboties vai noliegt?
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Anotācija | 5 | |
| Annotation | 6 | |
| Ievads | 5 | |
| Avotu un literatūras apskats | 6 | |
| 1.nodaļa. | Latviešu trimdas attieksme pret Padomju Latviju: ieskats ietekmējošajos faktoros no 1945.-1985.gadam | 9 |
| 1.1. | Starptautiskā situācija | 9 |
| 1.2. | Padomju Latvijas politika | 10 |
| 1.3. | Latviešu trimdas darbība | 5 |
| 2.1. | Trimdas latviešu kontaktu veidi ar tautiešiem Latvijas PSR | 8 |
| 2.2. | Attiecību noliegšana | 21 |
| Nobeigums | 23 | |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 25 | |
| Pielikums | 30 |
Nobeigums
Visu aukstā kara laiku latviešu trimda uzturēja spēkā Latvijas neatkarīgas valsts ideju un cīnījās par tās valstiskuma atjaunošanu. Iespējas to panākt trimdas sabiedrībai bija ierobežotas.
PSRS, tajā skaitā LPSR, varas struktūrām šie centieni ne tikai nebija pieņemami, bet tās centās trimdu apmelot un šķelt. Tā kā visus Latvijas iedzīvotāju kontaktus ar ārzemniekiem tā vai citādi kontrolēja VDK, brīva informācijas apmaiņa un ziņu iegūšana trimdā par patieso situāciju
Latvijā nebija iespējama. Līdz ar to trimdinieki nonāca grūtas izvēles priekšā: mēģināt uzturēt kontaktus ar Latviju vai tos noliegt.
• Var secināt, ka līdz 20. gs 50. gadu vidum trimdas latviešu kontakti ar Padomju Latviju
nebija iespējami, jo to ietekmēja dažādi faktori:
1) Lai arī trimdā valdīja cerība, ka Latviju vēl var atbrīvot Lielbritānijas vai Francijas spēki, 1947. g. iestājās jauns posms vēsturē – aukstais karš. ASV paziņoja, ka tā vērsīsies pret komunistiem visā pasaulē, kas bija arī aktuāli trimdas politikai. Tas lika latviešu trimdai noprast, ka atgriešanās dzimtenē attālināsies uz nenoteiktu laiku un tai jāsaglabā sava antikomunistiskā nostāja.
2) PSRS veiktā repatriācijas politika tūdaļ pēc Otrā pasaules kara beigām, uz kuru lielākā trimdas daļa skatījās ar lielām aizdomām un neuzticību, un ideja noslēdzās neveiksmīgi.
3) Latviešu trimda nebija viendabīga, jo trimdā bija devušies cilvēki ar atšķirīgu sociālo izcelsmi, rocību un politiskajām simpātijām. Liela trimdas daļa bija pārliecināta par latviešu vienīgo
izaugsmi Rietumu pasaulē un viņu uzdevumu turpināt latviešu kultūru, tradīcijas. Viņi uzskatīja, ka Padomju Latvijā dzīvojoši latvieši nespēs saglabāt latviešu paražas, tāpēc tika noliegti jebkādi
kontakti.
• Trimdas kontakti ar Padomju Latviju sāka veidoties kopš 20. gs 50. gadu vidus, jo:
1) Hruščova atkusnis „aukstā kara” laikā ietekmēja daudzus trimdas latviešus un pastiprināja viņu stingrās antikomunistiskās nostājas atmaigšanu pret PSRS.…
Darba mērķis ir izpētīt trimdas latviešu attieksmi pret Latvijas PSR laika posmā no 1945.-1985. gadam. Ir svarīgi izprast trimdas kopienas dažādo attieksmi pret latviešiem, kas dzīvoja Padomju Latvijā. Darbā tiek pētīta šajā laika posmā izdotā trimdas periodika, piemēram, laikraksti „Laiks” un „Londonas avīze”, kuri ļāva iepazīties ar kontaktu veidiem starp abām pusēm un gūt iespaidus par lasītāju dažādajiem viedokļiem Rietumu valstu un PSRS attiecību norisēs. Laikraksti ļāva iegūt gūt iespaidu par trimdas aktivitātēm, ko viņi veica ar sludinājumu palīdzību, paziņojumiem, notikumu kalendāriem un lasītāju vēstulēm. Tāpat derīga informācija tika atrasta „Austrālijas latvietī”, „Latvija Amerikā”, laikrakstā „Vēja Zvani”, žurnālā „Trimdas skola” un politiskā dienas avīzē „Apskats”, kā arī Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas mēnešrakstā „Brīvība”. Lai izpētītu abu pušu kontaktu piemērus, tika izmantota arī pieejamie avoti LNALVA un zinātniskā literatūra. Zinātniski pētnieciskajam darbam ir divas nodaļas. Pirmajā nodaļā ir analizēti svarīgākie faktori, kuri iespaidoja trimdas latviešus attieksmi pret Latvijas PSR: izmaiņas starptautiskajā situācijā, Padomju Latvijas politikā attiecībā uz latviešu trimdu, trimdas darbībā. Otrajā nodaļā tiek sniegts ieskats par konkrētajiem kontaktu veidiem, grūtībām attiecībās un dažādajiem uzskatiem par attiecībām ar Padomju Latviju laika posmā no 1945. gada līdz 1985. gadam.
Pdf formāts.
