Globalizācija ir daudzveidīga norise, kuru var iesaistīt daudzās nozarēs, piemēram, politikā, socioloģijā, ekonomikā. Pateicoties šim procesam pat attāli reģioni un valstis ir ciešāk saistīti un vairāk atkarīgi viens no otra. Sociālās stratifikācijas viens no galvenajiem jēdzieniem ir sociālā nevienlīdzība – nevienāds privilēģiju, iespēju, materiālo resursu, varas, prestiža un ietekmes sadalījums. Nevienlīdzība izpaužas arī valstu iedalījumā pēc bagātības un nabadzības un iedala arī pirmajās, otrajās un trešajās pasaules valstīs. Iedalījumu pēc bagātības nosaka pēc ekonomiskajiem kritērijiem un viens no galvenajiem kritērijiem bagātajiem un nabagajiem ir IKP. Stratifikācija ir globālā mērogā. Globālās stratifikācijas sekas:
Iedzīvotāji – domstarpības iedzīvotāju skaita ziņā un raksturojumā starp bagātajiem, nabagajiem un vidusšķiras. Ir pētīts fakts, ka nabadzīgajās valstīs ir augstāks dzimstības un mirstības un iedzīvotāji lielākoties ir lauku rajonos. Bagāto valstu iedzīvotāju skaits nepieaug tik ātri kā nabadzīgajās un attiecīgi ir vairāk vecāka gada gājuma cilvēki, kas ir sabiedrības resursu nasta.…
