Kas ir valsts un tautas suverenitātes jēdziens un kā tas radies?
Valsts suverenitāte - specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarības augstākā pakāpe un pilnība visā valsts teritorijā savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Valsts varai pieder kompetence atrasties pāri citām kompetencēm valstī, pieder izšķirošais pārākums arī teritoriālās virskundzības aspektā.
Valsts suverenitātes jēdziens ir piemitis jau pirmajām organizētajām ļaužu savienībām, kuras, spriežot pēc tagadējiem uzskatiem, varētu saukt par valstīm.
Šīs pirmās valstis radās, kad sīkākas ģintis apvienojās, radīja pastāvīgus valsts orgānus un izveidoja savas noteiktas valstis un noteiktu valsts iekārtu. Šādu valstu svarīgākie uzdevumi bija patstāvības nodibināšana un aizsargāšana, savas neatkarības nodrošināšana pret citām līdzīgām valstīm. Šāda patstāvības noorganizēšana pret citām valstīm sevī ietvēra suverenitātes jēdzienu.
Pamatojoties uz Aristoteļa aizstāvju domām, senajā Grieķijā jēdziens valsts suverenitāte esot bijis pazīstams ar vārdu valsts pašpieticība, kas nozīmējis valsts patstāvību saimnieciskajā ziņā.
Suverenitātes princips neieņēma būtisku vietu klasiskajās senatnes valstīs pamatojoties uz to, ka nepastāvēja daudzas konkurējošas politiskās varas. Labvēlīgāki apstākļi valsts suverenitātes jēdziena izveidošanai un ieviešanai teritorijā radās viduslaikos, kas noritēja daudzas asas cīņas starp vairākām konkurējošām varām, un arī tas, ka feodālajā iekārtā izveidojās politisko varu pakāpeniska uzbūve. Konkurējošās varas vispirms bija laicīgā un garīgā.
…
