Šodien ir tā mūsu īpašā diena – prieka pilna vienam, bet kādam tā nes arī skumjas. Diena, ko visi
kā viens gaidījām, iztēlojāmies un pēc kuras ilgojāmies. Diena, kas mūs motivēja neapstāties un diena,
kurā tiek izbeigts viens dzīves posms un atvērtas durvis nākamajam.
Šie 2,5 gadi kādam pagājuši ilgi, kādam pavisam nemanāmi. Kāds garā ceļa laikā sapratis, ka
ejamais posms ir par garu, kāds tieši pretēji- atradis jaunus ceļa biedrus, lai tā garums nešķistu
vienmuļš - radot jaunas draudzības, atbalsta plecus vai kontaktus turpmākajam dzīves ceļam.
Kādam šie 2,5 gadi palīdzējuši saprast un atrast savu dzīves mērķi un nodarbošanos, bet kādam
licis saprast, ko noteikti nevēlētos darīt, vai vienkārši, kur noteikti nevēlētos atrasties. …
