Pavisam ir aptuveni 3000 kallu sugu.
Tām ir līdzīga ziedu uzbūve. Ziedi ir cieši sakopoti vālītē, kuru aptver īpaša seglapa (tā saucamā spata).
Daļai sugu, piemēram, dažām antūrijām un dižkallām, seglapas ir uzkrītoši lielas un krāsainas.
Vairums kallu dzimtas augu tiek audzēti krāsaino un īpatnējo lapu dēļ.
Šie augi, kurus audzē dekoratīvās lapotnes dēļ, savvaļā aug līdzīgos apstākļos. Tropu mežos tie aug kā liānas vai kāpelētājaugi, tādēļ augšanas sākumā tiem nevajag daudz gaismas.
Vairums sugu sastopamas tropiskajos apgabalos, kā arī Austrumāzijā un Vidusjūras apgabalā.
Izplatības areāls – tropiskās Āzijas un Austrālijas musonu meži, kur lietus periodi mijas ar sausuma periodiem, pat trīs mēnešus ilgiem.
Latvijā savvaļā bieži sastopamas divas kallu dzimtas sugas: kalmes – Acorus calamus L. un purva cūkauši – Calla palustris L. (ziedkopa ar spārnlapu līdzinās miniatūram dižkallu ziedam).
Daudzas kallu dzimtas sugas ir indīgi augi, kā arī ārstniecības augi.
Šie augi izskatās labi gan vieni paši, gan kompozīcijās kopā ar mazākiem augiem.
…
