Latvijas virszemes ūdeņu ķīmisko sastāvu ietekmē ģeogrāfiskais novietojums, teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, klimats, hidroloģiskie, ģeoķīmiskie un citi procesi. Lielākajās upēs ūdeņu sastāvs veidojas arī kaimiņvalstīs: Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā un Igaunijā.
o Ca2+
No sārmzemju metāliem dabas ūdeņos visvairāk atrodas kalcijs. Kalcijs dabā atrodams vairāk nekā 700 minerālu sastāvā - ģipsis, CaSO4 2H2O; anhidrīts, CaSO4; dolomīts, CaMg(CO3)2; kalcīts, aragonīts, marmors, CaCO3; anortīts CaAl2(SiO4)2; fluorīts CaF2, granīts. Kalcija un magnija saturs nosaka ūdens cietību. Kalcijs dabas ūdeņos nokļūst kalcija sulfātu saturošu iežu dēdēšanas rezultātā (sulfātu cietība), kā arī karbonātiežu mijiedarbības rezultātā ar oglekļa dioksīdu un ūdeni, veidojoties viegli šķīstošiem hidrogēnkarbonātiem. Šo jonu saturs ūdenī viennozīmīgi ir atkarīgs no ūdeņu veidošanās apstākļiem, respektīvi, no tā, cik ilgi un kādā temperatūrā ūdeņi ir kontaktā ar karbonātu iežiem un gaisu. Karbonāti un hidrogēnkarbonātjoni kopā ar dabas ūdeņu humusvielām nosaka to buferkapacitāti.
…
