Līdz 19.gs. Eiropā valdīja sīktirdzniecība. Rūpnīcu un fabriku saražotās preces tika nogādātas atsevišķos specializētos veikaliņos. Mārketings bija vāji attīstīts, konkurence tirgotāju vidū bija minimāla. Lauku apvidos pastāvēja daži mazi veikaliņi, kuros tirgoja gan pārtikas, gan rūpniecības preces, bet ļoti mazos apmēros ar sīku sortimentu, tikai pašu nepieciešamāko. Plaši apdzīvotajās pilsētās, piemēram, kā Parīzē līdz 19.gs. bija liels skaits sīku veikaliņu ar savu specializāciju (apavu, zīda audumu, vilnas audumu, aksesuāru u.c. veida veikaliņi). Īpaši neviens veikals nevarēja izcelties ar augstāku ienākumu līmeni, jo pieprasījums visiem veikaliem bija līdzīgs, konkurence bija maza, jo katrs veikals piedāvāja cita veida preces.
Klients
19., 20.gs. Eiropā
Arvien cilvēki alka sasniegt lielākus ienākumus, nopelnīt daudz, daudz vairāk. Parādījās pirmās idejas par tādu veikalu izveidi, kur pārdotu dažāda veida preces un lielā vairumā.…
