Mācību modelis ir saprotams kā pieejas kopums, ko vajadzētu izdarīt mācību procesā.
Bērna audzināšana sākas ar mērķa apzināšanos. Lai bērna audzināšana būtu mērķtiecīga, vispirms tā jāizzina teorijas un metadoloģijas līmenī. Teorija dod atbildi uz jautājumu, kas un kāds ir katras izglītības alternatīvas bērntēls, kā to izprot, cik tas ir pilnīgs un atbilst sava laika uzskatiem, metadoloģija sniedz atbildi, kādas vispār aktivitātes jāīsteno, lai sekmētu bērna audzināšanu atbilstoši šim bērntēlam.
Izglītības alternatīvās teorijas izzināšanā lielu ieguldījumu ir devuši daudzas slavenas personības kā Rudolfs Šteiners, Marija Montesori, Fridrihs Frēbels, Georgs Keršenšteiners.
Patreiz ir izstrādāti septiņi mācību modeļi / kognitīvais, komunikatīvais, uz emocionālo pārdzīvojumu, bērncentrētais, bilingvālais, tālmācības, portidžes/. Skolu praksēs iznāk izmantot daudzus mācību modeļus. Bieži lietotais mācību modelis patreiz ir kognitīvais mācību modelis, kurš balstās uz izpratni, izmantojot dažādus izziņas procesus /iztēli, domāšanu, atmiņu/. Vājā puse šim modelim varētu būt tā, ka netiek izmantotas sajūtas. …
