Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.04.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Kino 20.gadsimtā', 1.
  • Prezentācija 'Kino 20.gadsimtā', 2.
  • Prezentācija 'Kino 20.gadsimtā', 3.
  • Prezentācija 'Kino 20.gadsimtā', 4.
  • Prezentācija 'Kino 20.gadsimtā', 5.
  • Prezentācija 'Kino 20.gadsimtā', 6.
  • Prezentācija 'Kino 20.gadsimtā', 7.
  • Prezentācija 'Kino 20.gadsimtā', 8.
  • Prezentācija 'Kino 20.gadsimtā', 9.
  • Prezentācija 'Kino 20.gadsimtā', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Kādā Parīzes kafejnīcā 1895.gada 28. decembrī cilvēki pirmoreiz pasaulē skatījās kino (šo dienu uzskata arī par kino dzimšanas dienu). To rādīja divi brāļi- francūži Ogists un Luijs Limjēri. Lai gan tie bija tikai daži vienkārši, īsi skati, kopš tā brīža kino kļuva populārs.
Pirmās bija mēmās filmas, kurās uzraksti uz ekrāna paskaidroja darbību. Pianists atskaņoja filmai atbilstošu mūziku, piemēram, strauju un dramatisku pakaļdzīšanās epizožu laikā.
Lielākoties kino apmeklēja sievietes. Savienotajās Valstīs 20.gadsimta 20.gados tikai 30% kinoteātru apmeklētāju bija vīrieši.

Jau 20.gados Holivudas vadošais stāvoklis filmrūpniecībā bija neapstrīdams, taču arī Eiropā uzņēma ievērojamas filmas.
1927.gadā vācu kinorežisors Fricis Langs izveidoja filmu par nākotnes milzu pilsētu Metrapoli, kurā darba vergi smagi strādā mašīnu un dažu pavēlnieku uzraudzībā.
Savā ietekmīgumā unikāli bija padomju režisora Sergeja Eizenšteina revolūcijas gara pilnie darbi. Sākumā filmās nebija zvaigžņu, filmējās tikai kinostudiju meitenes.



Atlants