Mūsu planētu aptver 1500-2000 km biezs atmosfēras slānis. Vislielākais atmosfēras blīvums ir uz zemeslodes virsmas, un jo tālāk no tās, jo atmosfēra kļūst retāka. Gandrīz puse no atmosfēras ir sablīvējusies pirmajos 5 km virs jūras līmeņa, pirmajos 10 km – apmēram 75%, bet pirmajos 20 km – 95% no visas atmosfēras masas.
Bez atmosfēras uz Zemes nevarētu pastāvēt dzīvība. Atmosfēra regulē Zemes klimatu – laiž cauri Saules siltuma starojumu, uzglabā un regulē siltumu, veido mākoņus, lietu, sniegu, vēju, pārnes mitrumu no vienas vietas uz citu. Atmosfēra izplata skaņas, bez tās uz Zemes valdītu kapa klusums. Atmosfēra ietekmē siltuma izmaiņu un citas dzīvo organismu funkcijas. No atmosfēras gaisa fizikālā un ķīmiskā sastāva ir atkarīga cilvēka fiziskā veselība.Nafta, ogles un dabasgāze ir atliekas no dzīvniekiem un augiem, kas dzīvojuši pirms vairākiem miljoniem gadu. To, ko daba veidojusi miljoniem gadu, mēs iznīcinām dažu paaudžu dzīves laikā. Pēc zinātnieku prognozēm naftas vēl pietiks 40 gadiem, dabasgāzes – 60, un pēc 400 gadiem mēs būsim izlietojuši arī visas ogles, ja turpināsim to dedzināšanu tādā pašā daudzumā.
Piemēram, lai izveidotu 1,6 mljrd. t akmeņogļu, kas pasaulē tiek sadedzinātas viena gada laikā, dabai bija vajadzīgi apmēram 400 tūkst. gadu.…
