Vērtējums:
Publicēts: 08.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Ekstravertās ievirzes tips saziņā', 1.
  • Referāts 'Ekstravertās ievirzes tips saziņā', 2.
  • Referāts 'Ekstravertās ievirzes tips saziņā', 3.
  • Referāts 'Ekstravertās ievirzes tips saziņā', 4.
  • Referāts 'Ekstravertās ievirzes tips saziņā', 5.
  • Referāts 'Ekstravertās ievirzes tips saziņā', 6.
  • Referāts 'Ekstravertās ievirzes tips saziņā', 7.
  • Referāts 'Ekstravertās ievirzes tips saziņā', 8.
  • Referāts 'Ekstravertās ievirzes tips saziņā', 9.
  • Referāts 'Ekstravertās ievirzes tips saziņā', 10.
  • Referāts 'Ekstravertās ievirzes tips saziņā', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Referāta mērķis ir izpētīt ekstraversijas kā viena no personības tipiem pazīmes, saskatīt atšķirības starp ekstraverti un introverti vērstu cilvēku, noskaidrot priekšrocības, kas raksturīgas katram no tipiem, spilgtākās iezīmes. Pamatiezīme ekstravertumam ir kumunikablitāte un vajadzība pēc sabiedrības – tikai tad ekstraverti vērsts cilvēks būs saskaņā, atradis savu vietu. Ar psihologu atziņām, raksturojošiem piemēriem, gadījumiem no prakses mēģināšu parādīt ekstraversiju no dažādiem aspektiem – gan pozitīviem, gan negatīviem, kas ļauj adekvāti izprast šādu parsonību, kaut gan ir grūti atrast tīri ekstravertu cilvēku, jo ekstraversija vai intraversija var būt zināmā procentuālā pārsvarā viena pār otru, brīžiem pārklājoties, brīžiem spilgtāk izpaužoties vienai vai otrai.
Kā tālāk minēšu savā darbā, ekstraversija var tikt novērotā ne tikai cilvēkā, bet arī, piemēram, nacionalitātē vai tautības piederībā. Tieši šādā veidā spilgtāk saskatāmas kultūratšķirības, ar ko katra tauta atšķiras viena no otras, tomēr nevar noliegt arī globalizācijas iespaidu, kad piemēram, parasti noslēgtais latvietis vai vācietis kļūst arvien rietumnieciskāki, pārņemot amerikāņu ekstravertumu. Kultūras, temperamenti saplūst.
Zinātne saka, ka introvertiem ir straujāks asins plūdums priekšējā smadzeņu daivā un talamā, kas piedalās tādos procesos kā atcerēšanās un problēmu risināšana. Ekstravertiem savukārt spēcīgāka asinsrite ir deniņu daļā, kas iesaistīta sensoru norisēs, piemēram, klausīšanās un skatīšanās. Atšķirības smadzeņu aktivitātē iespējams izraisa atšķirības personībā vai personas nosliecē uz ekstraversiju vai intraversiju, iespējama arī mijiedarbība starp šiem abiem procesiem.




Sociālpsihologs David Myers atradis sakarību starp ekstraversiju un laimes izjūtu: ekstravertākam cilvēkam ir iespējams sasniegt augstāku personīgās laimes pakāpi. Iemesls nav skaidrs: nav zināms, vai ekstraversija noved pie lielākas laimes, vai laimīgi cilvēki kļūst ekstraversāki, vai arī darbojas kādi citi faktori, piemēram, sociālais statuss, kas ietekmē abus. Introvertam var būt priekšrocības, kad runa ir par ilgtermiņa atmiņu un problēmsituāciju risināšanu.
Ir novērots, ka ekstraversija vairāk ir novērota un uzskatāma par vēlamu parādību tieši Rietumu un pamatā ASV sabiedrībā, kā arī introverti var tikt uzskatīti kā antisociāli un iedomīgi. Šāds pieņēmums var nebūt patiess citās sabiedrībās, piemēram, Japānas kultūra balstās uz tādām vērtībām kā mierīgums un paškontrole. ASV ekstraversija vērojama īpaši spilgti – amerikāņu komunikabilitāte, atvērtība mūžīgais smaids (vai dežūrsmaids?), plašā žestikulācija un citas pazīmes liecina par viņu izteikto ekstraversiju. Nenoliedzami, tas nav slikti, bet dažreiz tomēr norāda uz ārišķīgumu, nespēju iedziļināties lietās, kas ir neapšaubāma priekšrocība introvertajiem.
Kas ir temperaments? Temperaments ir tās cilvēka individuālpsiholoģiskās īpatnības, kuras nosaka viņa darbības dinamiku un ir atkarīgas no centrālās nervu sistēmas īpašībām. [3]

Autora komentārsAtvērt
Atlants