Drāma „Uguns un nakts” iespiesta 1905. gadā un pirmoreiz izrādīta 1911. gadā.
Rainis savu lugu nosaucis „sena dziesma jaunās skaņās” un izmantojis tajā Pumpura eposa „Lāčplēsis” materiālu. Darbība norisinās pagātnē, bet, attēlodams pagātni, dzejnieks risina arī sava laika sabiedriskās problēmas un iztēlē skata nākotnes ainas.
Lugai ir divi prologi. Pirmais prologs uzrakstīts dzejā. Dzejnieks tajā tēlo nemitīgo dzīves augšupeju pretspēku cīņā:
Kopš pret nakti uguns cīnās,
Vērās naida plaisma:
Naktī tapa gaisma,
Dzīve izlēca iz nāves.
Dzejnieks liek skatīt arī nākotnes perspektīvas, kad nāks jauna cilts, kas cīņu novedīs līdz galam:
Mēness staru tilti
Ved uz jaunu cilti,
Kas to cīņu vedīs galā.
Otrs prologs uzrakstīts prozā. Šai prologā Rainis iepazīstina ar lugas tēliem – Lāčplēsi, Koknesi, Aizkraukli, Lielvārdu, Burtnieku, Laimdotu, Spīdolu un citiem. Lāčplēsis vedīs tautu galējā kaujā un atslēgs brīvības pili. Cīņa ar to nebeigsies, neapstāsies Lāčplēša gaita, bet sāksies skaistā cīņa bez asinīm Spīdolas valstībā.…
