Eksistenciālisms celies no latīņu vārda existentia (eksistence, pastāvēšana). Šīs filozofijas izejas punkts - ,,var nebūt, bet eksistēt”. Eksistenciālisma pamatā ir subjekts, tas kategoriski noliedz objektīvos likumus; jēgu, saturu, būtību neiekārtotajā pasaulē rada cilvēks. Arī otrs eksistenciālisma centrālais princips - ,,brīvības” izpratne - saistīts ar jebkādu morāles normu un likumu noliegumu. Pasaulē, kas atbrīvota no objektīvā satura, mērķiem un likumiem, eksistenciālismam drošs ir tikai ,,es” - cilvēka ,,brīvā izvēle”. Tas ir relatīvisma pamats: viss pieņemams, jebkurš mēģinājums, lai tikai tas būtu brīvās izvēles rezultāts. No šejienes izriet doma par to, ka cilvēkam nepieciešams ,,iesaistīties”, ,,ielauzties” dzīvē, - ar šo prasību Sartra ideālistiskā filozofija atzina reālās eksistences, sabiedriskās dzīves nozīmi, kaut arī atņēma tām objektīvo jēgu. …
