Jēdziens „demokrātija” ir kļuvis par visas pasaules civilizācijas parolēm. Demokrātijas principu īstenošana tiek uzskatīta par nepieciešamu priekšnoteikumu visu cilvēka pamattiesību nodrošināšanai, fundamentālāko vajadzību – kā sociālo un politisko, tā arī ekonomisko un humanitāro – sasniegšanai, līdz pat tādiem augstākajiem centieniem kā pašrealizācija, identitāte u.tml. Taču tas tā nebija visu laiku. Četrdesmit gadu pēc Otrā pasaules kara notika konfrontācija, starp sabiedrībām un valstīm, kuras apvienoja jēdziens „Rietumu pasaule” – kas stingri iestājās par demokrātijas principiem, un pasaules daļu, kura vārdos visumā nenoliedza šīs pašas vērtības, tomēr to sasniegšanai izmantoja tādus līdzekļus un metodes, kuri noveda pie degradācijas un izraisīja konfliktus.
80. gadu beigās un 90. gadu sākumā PSRS un Austrumeiropas (t.s. padomju bloka) valstīs sākās pārmaiņas, kuras pirmajā brīdī radīja iespaidu par Rietumu civilizācijas vērtību triumfu. Pirms tām pārmaiņām, kas veda pie tādu vērtību triumfu kā: cilvēktiesības, tirgus ekonomika, pilsoniskā sabiedrība, iekļaušanas starptautiskajā sadarbībā un demokrātija, Austrumeiropā un PSRS valstīs valdīja pārsvarā komunistiskās sistēmas, līdz pat dramatiskiem notikumiem, kas norisinājās 1989. – 1991. gados, kad visās šajos valstīs bija sācies demokratizācijas process.…
