Kad rezultāts pavisam nedaudz atšķiras, uzdzen adrenalīnu līdz pat maksimālam līmenim, tikai uztraukuma dēļ, jo katram mērķis tad bija darīt visu, lai tikai treneris būtu lepns par katra spēlētāja veikumu. Pēdējās divas spēles, kas izšķīra mūsu vietu bija visintensīvākās, jo cīņa par 3. un 2. vietu bija sīva. Komandas bija vienlīdzīgi spēcīgas, un tiesneši tiesāja pretinieku labā, kas nemaz nebija mums veiksmīgi, tomēr šo spēli mēs uzvarējām. Izšķirošā spēle bija visintensīvākā, jo mums bija jācīnās pret komandu, kas bija daudz spēcīgāka nekā mēs, tomēr mēs nocīnījāmies līdz galam, kaut arī palikām otrie.
Šīs spēles azarts ir pārņēmis mani jau sen. Domāju šāda veida adrenalīns mani saistīs arī turpmāk. Un patīkamais nogurums pēc katra smagā treniņa, pēc katras spēles ir kā atslābinošas zāles pēc ikdienas stresa un uztraukuma, kas liek aizmirst par visām problēmām.
…
