Satversmes tiesas loma tiesību normu iztulkošanā

Pirmais posms (1996-2000). Šajā laikā Satversmes tiesa izveidojās kā patstāvīga institūcija un tika apstiprināti pirmie tiesneši. Pirmā sēde notika 1996.gada 11.decembrī, bet pirmo lietu izskatīja 1997.gada 28.aprīlī. Satversmes tiesas darbības pirmajā posmā iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā nebija nedz personai, nedz tiesām. 1997.gada 11.septembrī Satversmes likums tika grozīts, nedaudz paplašinot to personu loku, kam ir tiesības vērsties Satversmes tiesā. Izmaiņas noteica, ka Satversmes tiesā tiesīgs iesniegt pieteikumu ir Valsts prezidents, Saeima, ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputāti, Ministru kabinets, Augstākās tiesas plēnums, ģenerālprokurors, Valsts kontroles padome, Valsts cilvēktiesību birojs, pašvaldības dome un Ministru kabineta pilnvarotais ministrs. Tā kā šie subjekti pasīvi izmantoja savas tiesības, Satversmes tiesā saņemto pieteikumu, ierosināto lietu un pasludināto spriedumu daudzums bija neliels. Satversmes tiesas pirmie spriedumi un pati tiesa saņēma politiķu kritiku, pat zināmi politiķi izteica viedokli par Satversmes tiesas likvidāciju.
Otrais posms (2001-2009). Posms sākās ar periodu, kad stājās spēkā būtiski grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas precizēja Satversmes tiesas kompetenci. 2001.gadā tiesa sāka izskatīt lietas rakstveida procesā. Šajā laikā Satversmes tiesa arī uzsāk diologu ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu.
Trešais posms (2009-2013). 2009.gada 10.decembrī tika pieņemti grozījumi, ar kuriem tika izvirzītas jaunas prasības Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem, pilnveidota tiesas darba organizācija. Grozījumi noteica arī dažas izmaiņas attiecībā uz Satversmes tiesas sprieduma saturu un spēka esamību - tika pagarināti ar lietas sagatavošanu un izskatīšanu saistītie procesuālie termiņi. Šo posmu visvairāk raksturo "krīzes" lietas, kurās Satversmes tiesa vērtēja tāda regulējuma atbilstību augstāka juridiska spēka normām, kas bija vērsts uz straujās ekonomiskās lejupslīdes pārvarēšanu un ekonomiskās krīzes novēršanu .
…