Ja Prezidents neatbalsta likumu, 14 dienu laikā viņš to kopā ar motivāciju un saviem priekšlikumiem atgriež atpakaļ parlamentā otrreizējai caurskatīšanai. Ja Parlaments atkal pieņem Prezidenta atgriezto likumu bez grozījumiem, tad Prezidents vai nu publicē likumu, vai nu vēršas Valsts Tiesā ar priekšlikumu atzīt likumu par antikonstitucionālu. Ja Valsts Tiesa atzīst likumu par konstitūcijai atbilstošu, Prezidentam likums ir jāpublicē.
4.Vietējā pašpārvalde
Igaunijas administratīvi-teritoriālais iedalījums ir sekojošs: Apriņķi, kas savukārt iedalās pagastos; 6 centrālās pakļautības pilsētās.
Vietējās Padomes pilsētās un apriņķos tiek vēlētas uz 3 gadiem. Padomju prerogatīva ir pārvalde uz vietām un nodokļu iekasēšana.
Vietējās pašpārvaldes padomes vēlēšanās ir tiesīgi piedalīties tikai attiecīgajā teritorijā dzīvojošās personas. Vietējām pašpārvaldēm ir savs budžets. Tās ir tiesīgas noteikt un iekasēt nodokļus, uzlikt nodevas un citus obligātos maksājumus. Vietējās pārvaldes ir tiesīgas kopīgi ar citām vietējām pārvaldēm izveidot kopīgas iestādes.
Secinājumi
Salīdzinot Latvija Republikas konstitūciju ar Lietuvas, Igaunijas Republikas konstitūcijā, jāsecina ,ka katra konstitūcija ir izveidota konkrētai valstij, pēc tās ģeogrāfisko novietojumu un politiskās, ekonomiskās un kultūras interesēm, atbilstoši vispārējiem principiem un atsevišķu valstu tiesisko normu sistēmu, kura regulē cilvēka stāvokli sabiedrībā un valstī, sabiedrības iekārtas pamatiem, valsts institūciju un pašvaldību organizācijas un darbības konstitucionālajiem principiem ,tiesneša statusu, atsevišķu valstu konstitucionālo tiesību pamatiem.
…
Kas ir konstitūcija, konstitucionālisms un kāda ir konstitūciju struktūra? Konstitūcijas struktūra. Konstitūcijas klasifikācija Konstitūcijas pieņemšana un grozīšanas kārtība. Konstitūcija dalījums pēc grozīšanas stingrības. Grozījumu un papildinājuma jēdziens. Atsevišķu normu negrozāmība. Lietuvas un Igaunijas Republikas konstitūcijas salīdzinājums ar Latvijas Republikas konstitūciju
