Merkantilisms (fr. Mercantilisme, it. Mercantilismo, no mercantile, uz tirdzniecību attiecīgs, komerciāls, no lat. Mercari, pirkt, tirgoties), posms saimniecības politikas vēsturē, ko realizēja valsts vara daudzās R. Eiropas valstīs, viduslaikiem beidzoties. Savus ziedu laikus merkantilisms sasniedza 16 un 17 g.s. merkantilisma vārdu nostiprināja šīs politikas kritiķis Ādams Smits. Turoties pie statiskā saimniecības uzskata, merkantilisti domāja, ka viena tauta resp. valsts var iegūt bagātību tikai uz otras tautas konta. Tādēļ saimniecības politiku vajadzētu virzīt tā, lai citu valstu bagātību iepludinātu savā valstī, bet vispārējā politikā valsts varai vajadzētu būt tik stiprai, lai vajadzības gadījumā šo bagātību varētu atņemt ar varu. Tāpēc, pirmkārt, veicināja militāri vajadzīgo preču importu, stiprināja kuģniecību un centās vairot iedzīvotāju skaitu, otrkārt, centās veicināt valsts tautsaimniecības uzplaukumu, lai ar nodokļiem gūtu līdzekļus varas politikas realizēšanai. Šo centienu rezultātā izcēlās daudzi tirdzniecības kari. …
