| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 1 | |
| Jēdzieni | 2 | |
| Vispārējās atzīmes | 2 | |
| Industrializētās valstis un neindustrializētās valstis | 2 | |
| Jēdziens „trešā pasaule” | 2 | |
| Pārticība un nabadzība | 3 | |
| Attīstības valstu strukturālās problēmas un to cēloņi | 3 | |
| Struktūras problēmas un to iedarbības sakari | 3 | |
| Attīstības valstu kopīgās pazīmes | 4 | |
| Ekonomiskās pazīmes | 4 | |
| Ekoloģiskās pazīmes | 4 | |
| Demogrāfiskās pazīmes | 5 | |
| Veselības pazīmes | 5 | |
| Sociāli-kulturālas pazīmes | 6 | |
| Politiskās pazīmes | 6 | |
| Kapitāla trūkums un neadekvāta aprīkojuma faktors | 6 | |
| ANO dalījums | 7 | |
| Less Developed Countries (LDC) un Least Developed Countries (LLDC) | 7 | |
| Pasaules bankas dalījums | 8 | |
| Pasaules bankas klasiskais dalījums pēc vidējiem ienākumiem | 8 | |
| Secinājumi | 9 |
Sakot „attīstības valstis” tiek domātas valstis, kurās ir novērojams ekonomisks, sociāls un politisks panīkums. Šis termins tiek izmantots, lai aprakstītu valstis, kuras tiek uzskatītas par „nabadzīgām”. Kādu valsti klasificēt par attīstības valsti vai nē ir atkarīgs no izmantojamās mērauklas jeb terminoloģijas, taču sīkāk tas tiks aplūkots nodaļā par attīstības valstu kopējām pazīmēm. Jēdziens tiek lietots ikdienā diezgan bieži. Tas ir pamatojams gan ar tā spilgti uztveramo nozīmi, gan tai pašā laikā šī nozīme ir diezgan plaši uztverama.
Vispārējās atzīmes
Ir daudz sinonīmu jēdzienam „attīstības valsts”, tādi kā „trešās pasaules valsts” vai „ceturtās pasaules valsts”. Šie termini neatšķiras no jēdziena „attīstības valstis” un dažreiz ir strīdīgi un ne vienmēr pieņemti. Visbiežāk kritizē terminu par to, ka tas paredz, ka notiek kaut kāda veida attīstība, kas ne vienmēr ir tā. Viens no ievērojamākiem kritiķiem ir zviedru ekonomists Gunārs Mirdals (Gunnar Myrdal).1
Netiek izmantoti vairs tādi jēdzieni kā „zemas attīstības valstis” („mazattīstītās valstis”), „atpalikušās valstis” vai arī „neattīstītas valstis” („bez attīstības valstis”). Šie jēdzieni pirmo reizi parādījās 1949. gada ANO atskaitē, taču dēļ to spēka tie tiek uztverti kā aizvainojoši šo valstu iedzīvotājiem. Tādēļ šie jēdzieni vairs netiek izmantoti ANO vai Pasaules bankā. Tomēr dažās attīstības valstīs šos jēdzienus lieto ar nolūku, lai izceltu situācijas nopietnību un izvairītos no efēmismiem.2…
Sakot „attīstības valstis” tiek domātas valstis, kurās ir novērojams ekonomisks, sociāls un politisks panīkums. Šis termins tiek izmantots, lai aprakstītu valstis, kuras tiek uzskatītas par „nabadzīgām”. Kādu valsti klasificēt par attīstības valsti vai nē ir atkarīgs no izmantojamās mērauklas jeb terminoloģijas, taču sīkāk tas tiks aplūkots nodaļā par attīstības valstu kopējām pazīmēm. Jēdziens tiek lietots ikdienā diezgan bieži. Tas ir pamatojams gan ar tā spilgti uztveramo nozīmi, gan tai pašā laikā šī nozīme ir diezgan plaši uztverama.
