Kamēr Eiropas valstu saimniecība un ekonomika būtiski cieta no kara sekām, dažas valstis guva no Pirmā Pasaules kara būtisku labumu. Eiropas valstīm bija jāvelta milzīgas pūles, lai atjaunotu savu ekonomisko stāvokli un labklājību. Šo atjaunošanu kavēja divi faktori: Eiropas valstis vēl bija sarūgtinājuma varā, kas savukārt traucēja ātri un efektīvi atsākt starptautisko tirdzniecību; arī reparācijas un kara aizņēmumu maksājumi mazināja investīcijas.1
Itālijā parlamentārā sistēma bija nestabila jau kopš valsts izveides 1870. gadā. Bija vārga ekonomika, liels valsts parāds un neattīstīta rūpnieciskā ražošana. Tauta bija neapmierināta ar valsts sistēmu un karu kā tādu. Sākās streiki, masveida atlaišanas no darba utt. Šādi apstākļi deva zaļo gaismu fašistiem, kuru priekšgalā nostājās Benito Musolīnī. Kad karš bija beidzies, viņš neatlaidīgi uzstājās par diktatūras ieviešanu. Fašisma triumfa pamatā bija gan demokrātisko partiju līderu nespēja darboties un rīkoties noteikti, gan arī Musolīnī kā politiska taktiķa un demagoga talants.…
