„Jāzeps un viņa brāļi”, „Spēlēju dancoju”, „Krauklītis”, „Pūt vējiņi”, „Uguns un nakts”, „Zelta zirgs”, „Indulis un Ārija” – tie ir Raiņa darbu nosaukumi, kuri runā paši par sevi. Kāpēc? Pavisam vienkārši – katrā no šiem darbiem slēpjas milzīgas bagātības par Latvijas vēsturi, par tās iedzīvotājiem un folkloru, arī par Bībeli. Šīs bagātības palīdz cilvēkam ielūkoties sevī, apzināties savas saknes, liek aizdomāties par dzīvē svarīgām lietām. Latviešu literatūras klasiķis Rainis ir kā dimants, kas turpina mirdzēt pār latviešu tautu. Lai cik paradoksāli tas izklausītos, manuprāt, ar katru gadu šis dimants kļūst arvien vērtīgāks un vērtīgāks, tas nekad neapsūbēs un mirdzēs vēl neskaitāmus gadu simteņus, ja vien cilvēkos turpinās dzīvot alkas pēc sirdsskaidrības, jo katrs Raiņa darbs rosina mainīties uz augšu. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad smagie ekonomiskie apstākļi nomāc cilvēka domas un sirdi ar raizēm un bēdām. Ir tik grūti dzīvot ar skaidru sirdi, bet ne neiespējami. Viens no jaukākajiem Raiņa darbiem, kurš uz mani ir atstājis lielu iespaidu un kurā ir ietvertas daudzas morāles vērtības, ir Raiņa pasaku luga „Zelta zirgs”. Lai gan ir pagājis jau vesels gadu simts kopš tapis šis izcilais darbs, varu droši apgalvot, ka tā kultūras vērtību mantojums iet roku rokā ar mūsdienām.…
