Just Latviju nav sarežģīti, bet tas ir jāatrod sevī. Ja runā par patriotismu, tad iespējams tā man trūkst, bet es neesmu vienīgā. Katrs Latviju izjūt savādāk un es pastāstīšu par savu.
Ik gadu, 18. novembrī un tā izskaņās, es lieku sarkanbaltsarkano lentīti sev pie sirds. Pie sirds, kura atsakās likties aizkustināta par lentītes esamību un tās iemeslu sev tuvumā. Manī latviešu simbolika neizraisa nekādas izjūtas, tāpat kā jau kādus gadus modē ienākušie un jau izgājušie latvju raksti un zīmes. Tas manī raisa bažas, jo kādēļ gan citos tas raisa dziļu simpātiju un uztver to kā cieņas izpausmi valstij, bet manī ne? Tomēr, esmu pārliecinājusies, ka neesmu vienīgā.
