Diskutabla ir arī likumprojekta izstrādātāju iecere paplašināt izmeklēšanas iestāžu pilnvaras. Likumprojekta 18. A nodaļa paredz, ka prokuratūra un policija savā darbā noteiktos apstākļos var veikt izmeklēšanas darbības, kas līdz šim bija saistītas vienīgi ar Likuma par operatīvo darbību samērā šauro lietojuma sfēru: sakaru līdzekļu kontrole, dzīvokļu un citu publiski nepieejamu vietu novērošana, sistemātiska personu izsekošana. Šajā gadījumā nav runa par tieša apdraudējuma novēršanu personas dzīvībai un veselībai, ne arī par uzbrukuma novēršanu vai kaut ko tamlīdzīgu, bet gan par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas patiesajiem apstākļiem, par kriminālvajāšanu. Juristi šajā gadījumā runā par represīvu darbību no valsts puses, turpretim draudu novēršana ir saistīta ar prevenciju. Abos gadījumos valstij, lai izpildītu savas funkcijas, ir jāpārkāpj pilsoņu pamattiesības. Taču prasības šo pasākumu attaisnošanai ir pilnīgi atšķirīgas: novēršot konkrētu apdraudējumu, pilsoņiem šie pārkāpumi vienkārši ir jāakceptē, jo ir runa par viņu drošību,— galu galā ir jānovērš apdraudējums.…
