Līdz Latvijas brīvvalsts nodibināšanai (1918) Preiļu novadā nebija kultūras iestāžu vai organizāciju, kas organizētu un vadītu kultūras darbu. Tikpat kā nebija arī latviešu inteliģences, kas to varētu darīt. Un arī tā nelielā novada inteliģentu saujiņa, kas 19./20.gs. mijā bija radusies, galvenokārt garīdznieki, vairāk darbojās ārpus dzimtā novada un Latgales, jo tai šeit lika šķēršļus krievu valdība.
Tomēr nevar teikt, ka tādēļ tauta te dzīvoja bez kultūras. Tā savus ētiskos un estētiskos ideālus smēlās sava novada senajās tradīcijas un folklorā, to bagātināja un nodeva nākamajām paaudzēm. Tautas tradīcijas un folklora šī novada cilvēkus pavadīja no šūpuļa līdz kapam. Reti kurš novads Latvijā ir tik bagāts ar senām tradīcijām un folkloru kā Preiļu novads, reti kurā citā novadā tās tik dzīvas un iet apritē šodien, kā Preiļu novadā.…
