Romas arhitektūra lika pamatus mūsdienu pasaules arhitektūrai un vēl joprojām kalpo tai par paraugu.
Romieši ir dāvājuši pasaulei inženierzinības (pamats arhitektūrai).
Romieši ieviesa tādas inženiertehniskās būves kā akveduktus, tiltus, ceļus, nocietinājumus, kanalizācijas sistēmas.
Romieši, patiesībā, ir izgudrojuši galvaspilsētu.
Romieši pilsētbūvniecībā 2. gs. p.m.ē. ienesa revolucionāras izmaiņas. Tās bija saistītas ar betona izgudrošanu.
Romieši pievērsās apjomīgu sabiedrisko ēku būvniecībai, kas sevī varēja ietilpināt milzīgas ļaužu masas (bazilikas, termas, teātri, amfiteātri, cirki, bibliotēkas, tirgi).
Akvedukti
Romas 11 akvedukti tika celti Romas impērijas laikā, kad šeit valdīja totalitārisms un vergu darbs bija par brīvu, un imperatora spēja parādīt savu totalitāro varu ,ļāva paveikt šos grandiozos projektus. Tas, kas ir palicis pāri no šīm ievērojamām inženierbūvēm, liecina par to, ka Romas impērija inženierbūves attīstības ziņā, tajā laikā, bija krietni priekšā visai pasaulei.
Romas ceļu būve
312.g. p.m.ē., kad Romā par cenzoru bija Apijs Klaudijs, uzbūvēja ūdensvadu un ceļu. Ceļa abās pusēs bija "trotuāri", kas domāti kājāmgājējiem un arī ir bruģēti ar akmens plāksnēm; ceļa abās pusēs - grāvji. To nodēvēja par Apija ceļu (Via Apia).…
