Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.12.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 1.
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 2.
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 3.
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 4.
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 5.
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 6.
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 7.
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 8.
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 9.
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 10.
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 11.
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 12.
  • Referāts 'Makss Vēbers. Ētika un politika', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Makss Vēbers- biogrāfija (1864-1920)    4
2.  Makss Vēbers- ētika    7
2.1.  Atbildības ētika    8
2.2.  Pārliecības ētika    8
3.  Politikas socioloģiskā izpratne    10
3.1.  Politikas ētika    10
  Secinājumi    12
  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Kārlis Emīls Maksimiliāns Vēbers visā pasaulē pazīstams kā Makss Vēbers.
Makss Vēbers tiek pelnīti uzskatīts par vienu visu laiku izcilākajiem, spožākajiem un ietekmīgākajiem sociālajiem domātājiem.
M.Vēbers ir studējis agrīno un jaunāko kristietību, antīko un viduslaiku jūdaismu, islāmu, konfūcismu, daoismu, hinduismu un budismu.
M.Vēbers uzskatīja, ka politikā liela un svarīga nozīme ir birokrātijai, nevis šķirām, un birokrātijas ir trejādas: patriarhālā, patrimoniālā un likumiski racionālā.
Slavenākā Vēbera tēze, ka kapitālisma attīstību veicinājusi protestantiskā taupības un centīga darba ētika, un viņa dotā birokrātijas analīze.
Socioloģiju M.Vēbers definē kā „zinātne, kas tiecas interpretējoši saprast sociālo darbību un cēloniski izskaidrot tās norisi un iedarbību”. Viņš centās izkristalizēt socioloģiju no „sociālo zinātņu” mākoņa.
Ētika (sengrieķu val.- paraža, tikums, raksturs) ir filozofijas nozare-zinātne, par morāli, tikumību (dažreiz tā tiek dēvēta arī par morāles filozofiju).
Morāle ir sabiedriskās apziņas forma – vēsturiski mainīga noteikumu, normu, un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Tā neeksistē tīrā veidā, bet gan sarežģītā saistībā ar citām parādībām gan kā to papildinājums, gan motivējums un vērtējums.
Galvenā rīcības antinomija M.Vēbera skatījumā ir starp atbildības morāli un pārliecības morāli.
Atbildības ētika ir tā, ko rīcības cilvēks nespēj ignorēt. Tā ir ētika, kas meklē efektivitāti, no kā izriet tādu līdzekļu izvēle, kas ir piemēroti mērķa sasniegšanai.
Ētika un atbildības ētika ir nevis absolūti pretstati, bet gan papildinājumi, kas papildinot viens otru veido godīgu, politikai, kā profesijai godīgu cilvēku.
Pārliecības ētika ir saistīta ar morāli, kas ļauj ikvienam rīkoties tā, kā to nosaka viņa sajūtas, bez jebkādas tiešas vai netiešas atsaukšanās uz savas rīcības sekām.
Politiskās ētikas definīcija: politiskā ētika ir ētisku spriedumu izteikšana par politisku darbību.
Politiķim jābūt ar personisku atbildību. Politiķi raksturo tādas pašas personiskās īpašības kā uzņēmēju- kaislība, atbildības jūtas un acumērs.
Neviena pasaules ētika nevar izvairīties no fakta, ka “labo” mērķu sasniegšana daudzos gadījumos ir saistīta ar tikumiski šaubīgiem vai vismaz bīstamiem līdzekļiem un nelegālu blakusefektu varbūtību vai pat iespējamību. Un tas ir cieši saistīts ar varu un vardarbību, kas politikā tiek izmantoti kā līdzekļi mērķu sasniegšanā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants