Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.12.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Krievijas notikumi un to iespaids uz stāvokli Eiropā 1917.-1920.gadā', 1.
  • Konspekts 'Krievijas notikumi un to iespaids uz stāvokli Eiropā 1917.-1920.gadā', 2.
  • Konspekts 'Krievijas notikumi un to iespaids uz stāvokli Eiropā 1917.-1920.gadā', 3.
  • Konspekts 'Krievijas notikumi un to iespaids uz stāvokli Eiropā 1917.-1920.gadā', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Tāpēc 1918. gada vasarā visas trīs Sabiedrotās izcēla karaspēku Murmanskā, Arhangeļskā, kā arī Vladivostokā Klusā okeāna krastā. Sākotnējais nolūks bija palīdzēt „baltajiem” turpināt karu pret centrālajām lielvalstīm, bet pēc 1918. gada novembra, kad Pirmais pasaules karš bija beidzies, Sabiedroto intervencija notika nolūkā palīdzēt sagraut komunistu valdīšanu, kamēr tā vēl bija vāja.
Kad karš sākās, neliela, bet labi apgādāta „balto” armija kontrolēja teritoriju ziemeļos no Krimas un turēja ielenkumā Caricinas pilsētu. „Balto” spēki bija izvietoti arī gar Transsibīrijas dzelzceļu; tos vadīja admirālis Kolčaks, un to sastāvā bija arī 40 000 vīru liela čehu un slovāku armija, kurā bija cilvēki, kas bija dezertējuši uz Krieviju Pirmā pasaules kara laikā un tagad pretojās komunistiem.
Vairākas sacelšanās Kolčaka armijas aizmugurē piespieda viņu atkāpties, un viņa armija tika sakauta. Padomju spēki okupēja Ukrainu, un „balto” uzbrukums no Igaunijas Petrogradai cieta neveiksmi. Līdz 1920. gada beigām karš bija beidzies. Komunisti bija uzvarējuši vairāku iemeslu dēļ : viņiem bija priekšrocība izmantot iekšējās sakaru līnijas, un Trockis enerģiski un prasmīgi organizēja un vadīja Sarkano armiju. Zemnieki, kuri neizrādīja entuziasmu nevienai pusei, mazāk pretojās komunistiem, jo tie bija vismaz iedevuši viņiem zemi, turpretī „baltie” solījās atjaunot muižniecību.

Autora komentārsAtvērt
Atlants