-
Toksisko kravu pārvadāšana, šo ķimikāliju iespējamā ietekme uz dzīvajiem organismiem un ekosistēmu
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Izplatītākās pārvadātās ķīmiskās vielas | 4 | |
Ķīmisko vielu pārvadāšana | 7 | |
Toksisko vielu pārvadāšana Baltijas jūrā | 9 | |
Ķimikāliju ietekme uz dzīvajiem organismiem un ekosistēmu | 10 | |
Secinājumi | 11 | |
Izmantotā literatūra | 12 |
Secinājumi
Pasaulē tiek pārvadātas daudz dažādas toksiskās kravas, kuras atstāj diezgan lielu ietekmi uz apkārtējo vidi. Lai arī, pateicoties jaunām konvencijām un kuģu uzlabojumiem, kuģu katastrofu un ūdeni izplūdušo vielu daudzums samazinās, tik un tā tas ir pietiekoši liels, lai ļoti lielā mērā ietekmētu ekosistēmu un dzīvos organismus.
Naftas izplūšana ūdenī rada ļoti bīstamu piesārņojumu visai apkārtējai videi. Ūdenī dzīvojošajiem dzīvajiem organismiem trūkst gaiss un nafta bloķē saules staru nokļūšanu uz zemūdens augu valsts virszemes daļām, kas traucē augu attīstību. Nafta ļoti ātri izplešas , jo ūdens sevī sāk pamazam ietvert naftas pilienus un līdz ar to palielinās arī naftas segtā ūdens platība. Naftas noplūdes lielos apmēros var skart ļoti plašas teritorijas gan ūdenī, gan krasta teritorijā. Bieži vien no tā cieš putni, kas barojas piekrastē- viņu spalvas saķep ar naftu un putni iet boja lidot nespējas dēļ. Šādos gadījumos neapšaubāmi cietīs arī cilvēks, jo nafta var izraisīt ūdens kvalitātes un gaisa pasliktināšanos.
Ķimikāliju noplūšana tiek uzskatīta par visbīstamāko noplūdes veidu, jo bieži vien ķimikālijas ir grūti saskatāmas uz ūdens virsmas, atšķirībā no naftas produktiem. Ķimikālijas mēdz arī bieži vien ļoti ātri izplatīties vai arī atšķaidīties ar ūdeni, kas nodara vēl lielāku kaitējumu ekosistēmai. Ķimikāliju noplūde var būt arī kaitīga cilvēkiem. Piemēram, jau 30ml metanola var būt letāli cilvēkam.
Apskatot Baltijas jūru, secinājumi ir nenoliedzami – mums tā ir pēc iespējas vairāk jāaizsargā. Ņemot vērā tās lēno ūdens apmaiņu ar Ziemeļu jūru un lielo transporta plūsmu, tā ir kļuvusi par vienu no pārvadājumu ziņā intensīvākajām un piesārņotākajām jūrām, un iespējamo negadījumu skaits ar katru gadu krasi pieaug.
Kopsummā var teikt, ka, neskatoties uz dažādiem starptautiskajiem noteikumiem, kas nosaka gan kuģu, gan tā kravas drošību, pilnībā izslēgt dažādas noplūdes no kuģiem nav iespējams, un kuģu avārijas tik un tā notiks. Galvenais cilvēkiem ir meklēt jaunus līdzekļus kā attīrīt vidi no piesārņojuma un pēc iespējas mobilizētāk veikt šos attīrīšanas pasākumus.
…
Šajā referātā esam aprakstījuši, kādas ir dažas no visbiežāk pārvadātajām ķimikālijām, jo to skaits ir milzīgs un nav iespējams apskatīt visas to plašā pielietojuma dēļ. Ķimikālijas un bīstamas vielas tiek plaši izmantotas dažādiem mērķiem, bet visvairāk kā neapstrādāti materiāli dažādos industriālajos sektoros. Dažādām vielām ir dažādas fizikālās un ķīmiskās īpašības, tādēļ katrai ķimikālijai ir dažādi to drošas transportēšanas nosacījumi. Sekojoši, ir grūti aprēķināt dažādu vielu ietekmi uz vidi, jo saskarē ar ūdeni tās uzvedās ļoti dažādi. Tāpat arī grūti prognozēt iespējamās sekas šo ķīmisko vielu noplūdes gadījumā attiecībā uz dzīvajiem organismiem un ekosistēmu, kā arī sagatavošanās iespējamiem negadījumiem ir diezgan sarežģīta. Lai arī pārvadāto ķimikāliju skaits pieaug, tajā pašā laikā, ir samazinājušās liela mēroga ķīmisko vielu izplūdes. Tas izskaidrojams ar to, ka no aprites tiek izņemti vienkorpusa kuģi, ir stingrāka likumdošana un jaunāks tehniskais nodrošinājums. Kuģi, kuri pārvadā ķimikālijas ir augsti attīstīti kuģi, kuri spēj pārvadāt līdz sešām dažāda tipa ķimikālijām, kur katrai ir nepieciešami savi uzglabāšanas apstākļi. Ar ķimikāliju pārvadāšanu lielā mērā saistās dažādi drošības pasākumi, kuri ne vienmēr ir viegli izpildāmi, toties ļoti nepieciešami.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.