. Skandināvu modelis un valstu vieta pasaules ekonomikā.
Pie Ziemeļeiropas valstīm ir attiecinātas skandināvu valstis ( Zviedrija, Dānija, Norvēģija un Islande), kā arī Somija. Šīm valstīm ir pietiekami nozīmīgi dabas resursi ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu. [2., 260.]
Visas Ziemeļeiropas valstis ir attiecināti pie tā sauktām mazajām valstīm ( absolūtais IKP apjoms, rūpniecības ražošanas apjomi un citi absolūtie rādītāji). Uz šīm valstīm pienākas 1% iedzīvotāju un 3% no IKP un no rūpniecības ražošanas visu attīstīto valstu. [1., 300.]
Jēdziens „skandināvu modelis” nozīmē Ziemeļeiropas valstu kopēju ekonomiskās, sociālās un politiskās attīstības iezīmju kopumu, kā arī sabiedrības attīstības koncepcijas un tendences, iekļaujot vēstures un nacionālās-kultūras dotā reģiona iezīmes. Skandināvu modeli veido daudzi faktori :
- līdzīgi dabas-ģeogrāfiskie apstākļi,
- kopējas robežas;
- tradicionālie vēstures sakari;
- valodu, reliģijas un kultūras līdzīgums.
Pie skandināvu modeļa īpašībām ir attiecināti arī ārpusekonomiskie faktori:
- sociāl-demokrātu un citu kreiso partiju dalība pārvaldē un likumdošanas valdības orgānos;
- „junionizācijas” augstā pakāpe;
- sieviešu augsta politiskā un ekonomiskā darbība;
- visu skandināvu īpašs ekoloģiskais mentalitāte;
- specifiska skandināvu darba kultūra un biznesa ētika. [1., 300.]
…
