Netaisnīgi pret šādiem cilvēkiem būs pielietos nāvessodu, jo viņi var izciest parastu sodu un atgriežoties turpināt dzīvot godīgi, bet ja tos nonāvē, tad viņi būs gājuši bojā citu cilvēku vainas vai kļūdas dēļ un nespēs turpināt godīgu dzīvi.
Es uzskatu, ka nav tādu noziegumu, par kuru būtu jāpiespriež nāvessods kā soda mērs. Ja uz šo cilvēku nekādi nevar izteikt ietekmi ieslodzījuma vietās, tad ar šo cilvēku būtu jāstrādā speciālistiem vai nu no sociālās, vai pat psihiatriskās sfēras. Jo es uzskatu, ka ieslodzījuma un soda mērķim nav jābūt tādam, ka jāliek cilvēkiem dzīvot nicībā, necieņā un tā pat arī nomirt, dažreiz pat nesaprotot par ko, bet gan palīdzēt cilvēkiem mainīties un mēģināt veidot un dzīvot labāku dzīvi, izjūtot vainu par padarīto. Savādāk sodam nebūtu nekādas jēgas, ja tas neko neiemācītu.
…
