Džons Djūijs
(1859-1952)
Kritizē skolu atrautību no dzīves. Skola=dzīve. Bērnā ir izgudrotāja instinkti, taču tie neattīstās, ja bērnam nav izdevības darboties. Ierosina reformēt skolu sistēmu, izmainot mācību priekšmetus un metodes- “mācīt darot”, lai skolēns apgūst zināšanas no praktiskās darbības un tajā gūtās pieredzes. Pedagoģija izpilda savu uzdevumu, ja atrodas saskaņā ar dzīvi un smeļ savu saturu tajā. Atbalsta roku darbu zināšanu apguvē, uzskata to par audzināšanas avotu. Mācību pedagoģiskajā procesā skolēnam jābūt centrā, bērnam jādarbojas, skolas uzdevums-to pareizi vadīt. Grāmata ir kaitīga, ja aizvieto praktisku pieredzi, bet laba, ja papildina pieredzi. Mērķtiecīgi darbojoties, konsultējoties ar skolotāju, skolēns mācās domāt. Par domu uzskata tikai paša skolēna apjēgto un saviem vārdiem izteikto, nevis no grāmatas atkārtoto.
…
